Kas ir vientulība?
Vientulība ļoti sāp. Cilvēks ir radīts cilvēkam, mūsu emocionālā bioloģija nosaka nepieciešamību pēc savstarpējās komunikācijas. Dzīves situācijas, kompleksi neveiksmīga pieredze un pat materiālais stāvoklis daudziem cilvēkiem ierobežo iespēju komunicēt un nebūt vientuļiem. Tas sāp. Krājās emocijas gan labās, gan sliktās, kas savukārt veido dažādas fiziskas saslimšanas.
Hroniska vientulība novājina cilvēka imunitāti, grauj veselību un pat pietuvina nāvi. Apvienojot psiholoģijas un bioloģijas jomā iegūtās zināšanas, zinātnieki ir nonākuši pie atziņas, ka vientulība ir ne tikai sen zināmu garīgu slimību pamatā, bet kalpo par cēloni daudzām fiziskām saslimšanām. Īpaša riska grupa ir gados veci cilvēki.
Visiem Latvijas iedzīvotājiem būtu jāuzņemas kolektīvā atbildība par šo nevēlamo tendenci mūsdienu sabiedrībā, atbalstot un iesaistoties vientuļu cilvēku dzīvēs.
Gados veco cilvēku skaits pieaug, tāpat arī hronisko slimnieku un cilvēku ar funkcionāliem traucējumiem skaits turpina un turpinās palielināties. Turpretim darba spēka trūkums sociālajā un veselības aprūpē paliek arvien aktuālāka problēma Latvijā. Sabiedrības iesaistīšanās ir veids, kā būt gataviem šiem izaicinājumiem un novērst vientulību un no tās izrietošās sekas.
Līdzcietība un empātija ir īpašības, kuras parasti piedēvējam cilvēkam kā augsti attīstītai būtnei. Taču ne liela daļa sabiedrības trūkst līdzcietīguma un ne vienmēr tā prot just līdzi citu pārdzīvojumos.
Aicinām kopā veicināt un veidot emātisku un līdzcietīgu sabiedrību, kas iesaistās palīdzot vientuļiem senjoriem cilvēkiem. Daudziem pensionāriem, kuri saskaras ar vientulību, problēmas rodas nepietiekamu vides pieejamības risinājumu dēļ. Proti, ja cienījama vecuma seniors dzīvo daudzstāvu mājā, kurā nav lifta, viņš gan gadu nastas, gan nereti arī veselības stāvokļa dēļ, pats saviem spēkiem nevar iziet laukā no mājas, lai veiktu pat tik vienkāršu darbību, kā, piemēram, pastaiga svaigā gaisā vai došanās uz veikalu. Tāpat netrūkst arī pensijas vecuma cilvēku ar kustību traucējumiem vai arī gulošu slimnieku, kas ir pilnībā izolēti no sabiedrības. Civillikums bērniem un mazbērniem uzliek par pienākumu rūpēties par saviem vecākiem, tomēr ne katrā gadījumā viņi ir spējīgi to darīt, tāpēc ir jāiesaistās sabiedrībai. Mēs (sabiedrība) esam atbildīgi par saviem līdzcilvēkiem.
Līdzcietības, sadarbība un empātija ir skaistums, kas glābs pasauli!
Skatieties mūsu video un atkārtojiet video materiālos redzēto!
